Psiholoģiskais baiļu stāvoklis nav saistīts ar kādām konkrētām un reāli draudošām briesmām. Šīs bailes izpaužas dažādos veidos: kā nemiers, raizes, uztraukums, nervozitāte, saspringums, šausmas, uzmācīga baiļu sajūta un tml. Tās ir bailes nevis no lietām, kas notiek šajā brīdī, bet gan no tā, kas varētu notikt. Jūs esat tieši šeit un tagad, savukārt prāts atrodas nākotnē. tas rada raizes. Cilvēkam, kas identificējas ar savu prātu un pazaudējis saikni ar Tagadnes spēku un vienkāršību, raizes kļūst par pastāvīgu pavadoni. Vienmēr ir iespējams tikt galā ar pašreizējo brīdi, taču ir neiespējami mēroties spēkiem ar kaut ko, kas ir tikai prāta projekcija. Nav iespējams pieveikt nākotni.
Turklāt tik ilgi, kamēr jūs esat identificējušies ar savu prātu, jūsu dzīvi vada ego. Savas iedomātās dabas dēļ un par spīti smalkajiem aizsardzības mehānismiem ego ir ļoti viegli ievainojams un par sevi nepārliecināts un vienmēr jūtas apdraudēts. Tā ir pat tajos gadījumos, kad ārēji ego ir ļoti pašapzinīgs. Tagad atcerieties, ka emocijas ir ķermeņa atbildes reakcija prātam. Kādu gan informāciju, ķermenis nepārtraukti saņem no ego – mākslīgā, prāta radītā “es”? “Jāuzmanās, es esmu apdraudēts.” Kādas emocijas rodas šā nepārtrauktā vēstījuma dēļ? Protams, bailes.
Šķiet, ka bailēm ir daudz iemeslu. Bailes no zaudējuma, bailes no neveiksmes, bailes tikt sāpinātam un tā tālāk, taču patiesībā tās ir tikai ego bailes no nāves, no iznīcības. Ego vienmēr liekas, ka nāve to gaida tepat aiz stūra. Stāvoklī, kad esat identificējušies ar savu prātu, bailes no nāves ietekmē visus dzīves aspektus.
Piemēram, tāda šķietami ikdienišķa un “normāla” parādība kā vēlēšanās uzvarēt strīdā un pierādīt otra cilvēka maldus, aizstāvot to mentālo pozīciju, kas ir kļuvusi par jūsu identitāti, ir tieši saistīta ar bailēm no nāves. Kļūdīšanās uz prātu balstītajam “es” nopietni draud ar iznīcību. Tāpēc jūs, tāpat kā ego, nevarat atļauties kļūdīties. Kļūdīšanās ir nāve. Šā iemesla dēļ ir izcīnīti daudzi kari un izjukušas neskaitāmas attiecības.
Ja esat atbrīvojušies no prāta važām, ir pilnīgi vienalga, vai jums ir taisnība, jo spēcīgā, nepārvaramā un dziļi neapzinātā vēlme nekļūdīties, kas ir savdabīgs vardarbības veids, vairs nepastāv. Jūs varat tieši un skaidri izklāstīt, kā jūtaties un ko domājat, taču nebūs vairs nedz agresijas, nedz aizsargāšanās. Tad “es” izjūta ceļas no kā dziļāka un patiesāka sevī, nevis no prāta.
Uzmanieties no jebkādas aizsargsistēmas radīšanas sevī! Kas gan jums jāaizsargā? iedomāta identitāte, prāta veidots tēls, neīsta realitāte? Padarot šo modeli apzinātu un to izdzīvojot, jūs spējat no tā atrauties. Apziņas gaismā neapzinātais modelis ātri izšķīdīs.
Tās būs beigas visiem strīdiem un cīņai par varu, kas tik ļoti posta attiecības. Vara pār citiem ir par spēku nomaskēts vājums. patiesais spēks ir cilvēka iekšienē, un tas jums ir pieejams tagad.
Prāts vienmēr cenšas noliegt Tagadni un no tās aizbēgt. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk esat identificējušies ar savu prātu, jo vairāk ciešat. Varētu to pavērst arī tā – jo vairāk jūs spējat pieņemt un godāt Tagadni, jo vairāk atbrīvojaties no sāpēm un ciešanām, kā arī no egoisma.
Ja vairs nevēlaties sāpināt sevi un citus, pievienot vēl kādu artavu sevī mītošajam pagātnes sāpju krājumam, tad neradiet vairs laiku vai vismaz neradiet vairāk laika, nekā nepieciešams, lai tiktu galā ar dzīves praktiskajiem aspektiem. Kā izbeigt laika radīšanu?
Pilnībā jāapzinās, ka pašreizējais mirklis ir viss, ka jums arvien pieder. Padariet Tagadni par galveno savā dzīvē.
Ja agrāk jūs dzīvojāt laikā un Tagadnei veltījāt tikai īsus apmeklējumus, tad pārcelieties dzīvot Tagadnē un apmeklējiet pagātni un nākotni tikai tad, kad nepieciešams risināt praktiskās dzīves situācijas.
Sakiet vienmēr “jā” pašreizējam brīdim.
Resursi:
Ekharts Tolle “Tagadnes spēka izmantošana”