Vecāki saviem bērniem allaž vēl vislabāko. Tas gan katrā ziņā nenozīmē, ka viņiem jāsaņem tāda pati audzināšana, kādu saņēmāt jūs. Laiki mainās, un mūsdienās ir daudz vairāk iespēju nekā tad, kad jūs augāt. Jūsu dzīves plānam ir jāsaskan ar jūsu vēlmi būt labam tēvam vai mātei, bet vai tāpēc jums katrā ziņā jāatsakās no saviem mērķiem?
Atvēliet laiku arī sev pašam, darbojieties arī citu dzīves mērķu labā! Pilnīgi ziedoties bērniem var likties cēli, taču var pienākt reize, kad jūs nožēlosiet neizmantotās iespējas un zemapziņā vainosiet bērnus par to, ka esat kaut ko dzīvē palaidis garām. Lūk, daži padomi!
10 galvenie bērnu audzināšanas padomi:
1. Bērniem ir jājūt mīlestība. Tēvi dažkārt ir pārāk atturīgi, nemēdz bērnus apmīļot. Taču bērniem ir vajadzīgs fizisks kontakts ar abiem vecākiem. Bērniem jāredz arī, ka tēvs un māte viens otru samīļo.
2. Bērniem ir jājūt robežas. No vecākiem bērns uzzina, kāda rīcība ir pieņemama un kāda – nav pieņemama. Lai cik iecietīgi jūs pret saviem bērniem izturētos, ir jābūt noteiktām uzvedības robežām, ko bērni nedrīkst pārkāpt.
3. Bērnus vajag uzklausīt. Pat zīdaiņu brēkšanā var saklausīt plašu izjūtu un prasību gammu. Lielāki bērni, vērsdamies pie vecākiem ar jautājumiem, izzina pasauli. Uzklausiet viņus!
4. Nogurušam bērnam ir saldāks miedziņš. Fiziski vingrojumi nāk par labu visiem, jo sevišķi bērnībā. Ja jūsu mazais šķiet pārlieku kustīgs, vediet viņu uz parku, lai spēlējas ar bumbu! Vēlāk mudiniet viņu nodarboties ar sportu!
5. Saglabājiet vēsu prātu! Nepieļaujiet, lai mazais mīlulītis satracina jūs līdz baltkvēlei! Jūsu nesavaldība viņa uzvedībai par labu nenāks.
6. Žagars nav vislabākās zāles. Ja jums jau ir pāri par 40 gadiem, iespējams, ka vecāki un varbūt pat skolotāji jūs audzināja ar fiziskas ietekmēšanas metodēm. Mūsdienu psihologi uzskata, ka tās atstāj negatīvas sekas. Bērna sodīšanai labāk izdomājiet aizliegumus!
7. Nekritizējiet! Bērna pašcieņa ir ļoti trausla, to viegli iedragāt. Nosodiet sliktu rīcību, bet nekritizējiet pašu bērnu!
8. Bērna personiskā telpa. Pieaugdams bērns arvien augstāk vērtē savu personisko telpu, kurā nedrīkst ielauzties pieaugušie. Ja jūs biedē tas, ko jūs varētu ieraudzīt sava bērna istabā vai mantās, tad nebāziet tur degunu!
9. Atvainošanās bērniem. Ja esat pārsteidzies vai kļūdījies, atvainojieties! Neviens cilvēks nav ideāls; arī vecākiem ne vienmēr ir taisnība.
10. Iesaistiet bērnu audzināšanā savus vecākus. Jūs taču viņi kaut kā uzaudzināja, vai ne? Veiciniet pieķeršanās jūtas starp bērniem un vecvecākiem!
Resursi:
Roberts Eštons „Dzīves plāns”