
Brīvības sākums ir izpratne, ka jūs neesat „domātājs”. Tajā brīdī, kad sākat vērot domātāju, Aktivizējas augstāks apziņas līmenis. Jūs sākat saprast, ka aiz domām ir bezgalīga Gara spēju valstība, ka domas ir vienīginiecīgs šo gara spēju aspekts. Jūs saprotat arī, ka viss, kas patiešām ir nozīmīgs-Skaistums, mīlestība, jaunrade, prieks, iekšējs miers-, Rodas viņpus prāta.
Labā ziņa ir tā, ka no prāta važām ir iespējams atbrīvoties. Tā ir vienīgā īstā atbrīvošanās. Un jūs varat spert pirmo soli jau tagad.
Sāciet ieklausīties balsī, kas skan jūsu galvā, cik bieži vien varat. Pievērsiet īpašu uzmanību visiem domu modeļiem, kas atkārtojas,- tām vecajām platēm, kas spēlētas jūsu galvā, iespējams, jau gadiem ilgi.Tā būs „domātāja vērošana” – tas vienkārši ir cits nosaukums procesam: ieklausoties balsī, kas skan jūsu galvā, jūs esat tās liecinieks.
Esiet objektīvs, klausoties šajā balsī. Nevērtējiet to. Netiesājiet un nenosodiet dzirdēto, jo šāda rīcība nozīmētu, ka balss atkal ir jūs pakļāvusi. Klausoties tajā un vērojot to, jūs drīz vien sapratīsiet: tur ir balss, un te esmu es. Šī es esmu izpratne, šī spēja izjust pašam savu klātbūtni – tā nav doma. Tā rodas viņpus prāta.Tāpēc, ieklausoties savās domās, jūs apzināties ne tikai tās, bet arī sevi kā šo domu liecinieku. Ir radusies jauna apziņas dimensija.
Klausoties domās, aiz tām jūs jūtat apzinātu klātbūtni – savu dziļāko „es”. Tad domas zaudē savu varu pār jums un tūdaļ norimst, jo jūs vairs nedodat prātam enerģiju, neidentificējaties ar to. Šis ir netīšas un piespiedu domāšanas beigu sākums.
Kad domas norimstas, jūs piedzīvojat prāta plūsmas pārrāvumu – mirkli „bez prāta”. Sākumā šie mirkļi būs īsi, varbūt dažas sekundes, taču pakāpeniski tie kļūs ilgāki. Šādos mirkļos cilvēks jūt pārliecinošu klusumu un mieru sevī. Tas ir sākums vienotībai ar Esamību – cilvēka dabiskam stāvoklim, ko parasti aizēno prāts.
Līdz ar praktizēšanos klusuma un miera sajūta padziļināsies. Patiesībā šim dziļumam nav gala. Jūs arī sajutīsiet no šīm dzīlēm ceļamies smalku prieka starojumu – prieku par Esamību.
Iekšējās vienotības stāvoklī jūs esat daudz modrāki, vērīgāki nekā ar prātu identificētajā realitātē. Jūs esat pilnībā klātesoši. Tas arī palielina vibrāciju frekvenci tajā enerģijas laukā, kas dod dzīvību fiziskajam ķermenim.
„Domātāja vērošanas” vietā pārrāvumu prāta plūsmā var radīt, gluži vienkārši koncentrējot savu uzmanību Tagadnē. Izjūtiet tieši pašreizējo brīdi. Tas ir ļoti patīkami. Šādā veidā jūs izraujat apziņu no prāta aktivitātēm un izraisāt mirkli bez prāta, kad jūs esat ļoti modrs, jūs apzināties, taču jūs nedomājat. Tāda ir meditācijas būtība.
Ikdienā jūs varat vingrināties, uzsākot jebkuru vienkāršu darbību, kas parasti ir tikai līdzeklis izvirzītā mērķa sasniegšanai, un pievēršoties tai ar pastiprinātu uzmanību, lai tā pati kļūst par mērķi. Piemēram, katru reizi, kad kāpjat augšā vai lejā pa savas mājas vai darbavietas kāpnēm, pievērsiet īpašu uzmanību katram pakāpienam, katrai kustībai, pat savai elpošanai. Izjūtiet šo brīdi pilnībā.
Vai arī, mazgājot rokas, pievērsiet uzmanību visām sajūtām, kas rodas šīs darbības laikā,- ūdens skaņai un pieskārienam, jūsu roku kustībām, ziepju smaržai un tā tālāk.
Ir viens zināms kritērijs, pēc kura var noteikt, vai vingrinoties esat guvuši panākumus,- miera pakāpe, ko jūtat sevī. Tātad pirmais, taču ļoti svarīgais solis ceļā uz apskaidrību ir: iemācīties nošķirt sevi no prāta. Katru reizi, kad radīsiet pārrāvumu prāta plūsmā, jūsu apziņas gaisma kļūs spēcīgāka.
Kādu dienu jūs sevi pieķersiet smaidām par balsi jūsu galvā, tā liksies tikpat smieklīga kā bērnu ķēmošanās. Tas nozīmē, ka vairs neuztverat sava prāta saturu tik nopietni, jo jūsu „es” izjūta vairs no tā nav atkarīga.
Resursi:
Ekharts Tolle „Tagadnes spēka izmantošana”
Itís hard to find well-informed people for this subject, but you seem like you know what youíre talking about! Thanks