Domu Spēks

Attiecības kā garīgā pieredze

Tā kā cilvēki arvien vairāk identificē sevi ar savu prātu, lielākā daļa attiecību nesakņojas Esamībā, un tāpēc tās kļūst par sāpju avotu un ir piesātinātas ar problēmām un konfliktiem. Ja attiecības aktivizē un stiprina ego prāta modeļus, kā arī aktivizē sāpju ķermeni, turklāt tas notiek nepārtraukti, kādēļ gan drīzāk nepieņemt šo faktu, nevis mēģināt no tā izvairīties? Kādēļ gan nesadarboties ar šo faktu, nevis izvairīties no attiecībām vai turpināt alkaini ticēt iedomai par ideālo partneri kā visu problēmu atrisinājumu vai līdzekli piepildījuma gūšanai? Pieņemot un atzīstot konkrētos faktus, rodas arī zināma atbrīvotība no tiem. Piemēram, kad jūs zināt, ka pastāv disharmonija un ka jūs šo „zināšanu” pārvaldāt, parādās jauns faktors, un disharmonija nevar palikt nemainīga.

Zināšana, ka neesat ar kaut ko mierā, rada klusu telpu, kas maigi un mīloši ieskauj jūsu nemieru un tad pārvērš to mierā. Kas attiecasuz iekšēju pārveidošanos, tur jūs neko nevarat darīt. Jūs nevarat mainīt sevi un pilnīgi noteikti arī ne savu partneri vai kādu citu. Vienīgais, ko jūs varat darīt, ir radīt telpu pārvērtībām – telpu, kurā ienākt gaišumam un mīlestībai.

Tāpēc ik reizi, kad attiecības it kā iestrēgst un atmodina „vājprātu” jūsos un jūsu partnerī, esiet priecīgi. Tas, kas bijis neapzināts, tagad tiek iznests gaismā. Tā ir iespēja glābiņam.

Katru brīdi apzinieties šo brīdi, it īpaši savu iekšējo stāvokli. Ja jūtat dusmas, apzinieties, ka esat dusmīgi. Ja tā ir greizsirdība, aizsargāšanās vai vēlme strīdēties, pierādīt savu taisnību, tāds „iekšējs bērns”, kas pieprasa mīlestību un uzmanību, vai citas emocionālas sāpes – lai tas būtu, kas būdams, apzinieties šā brīža realitāti un paturiet šo zināšanu.

Attiecības tad kļūst par jūsu garīgo pieredzi. Vērojot sava partnera neapzināto uzvedību, ieskaujiet to ar savu zināšanu, pats nekādi nereaģējot. Neapzināšanās un zināšana nevar kopā pastāvēt ilgi – arī tad, ja pēdējā piemīt otram cilvēkam, nevis neapzināšanās tēlotājam. Tai enerģijas formai, kas slēpjas aiz naidīguma un uzbrukuma, mīlestība ir kaut kas pilnīgi neciešams. Ja jūs reaģējat uz sava partnera neapzināšanos, jūs arī pats pamazām kļūstat nezinošs. Ja jūs atceraties, ka jāapzinās sava reakcija, nekas tāds nenotiks.

Nekad agrāk attiecību veidošana nav bijusi tik problemātiska un nesaskaņu pilna kā pašlaik. Kā varbūt esat jau pamanījuši, tās nedara jūs laimīgus un nesniedz piepildījumu. Ja turpināsiet dzīties pēc glābiņa, izmantojot attiecības, jums atkal un atkal nāksies vilties. Toties, ja pieņemat, ka attiecības ir domātas, lai veidotu jūsu apzināšanos, nevis darītu jūs laimīgu, jums tiks dota iespēja rast glābiņu, un jūs nostāsieties blakus augstākajai apziņai, kas vēlas ienākt arī šajā pasaulē. Neatbrīvojoties no vecajiem domu modeļiem, radīsies tikai arvien vairāk sāpju, vardarbības, apmulsuma un vājprāta. Cik cilvēku ir vajadzīgs, lai pārvērstu jūsu dzīvi par garīgu pieredzi? Tas nekas, ja partneris nesadarbojas. Veselais saprāts – apzināšanās – var ienākt šajā pasaulē tikai caur jums. Jums nav jāgaida, kad pasaule kļūs saprātīga vai kāds cits sāks apzināties, pirms jūs kļūstat apskaidrots. Tā jūs gaidīsiet mūžīgi.

Neapsūdziet viens otru par neapzināšanos. Tajā brīdī, kad sākas strīds, jūs esat identificējušies ar mentālu pozīciju un aizstāvat ne tikai to, bet arī savu „es” izjūtu. Ego vada jūs. Jūs zaudējat apzināšanos. Dažreiz varbūt der norādīt uz zināmiem partnera uzvedības aspektiem. Ja esat ļoti modrs pašreizējā brīdī, tad varat to izdarīt arī bez ego iesaistīšanas, neuzkraujot vainu, neapsūdzot vai nepadarot otru par slikto.

Kad jūsu partneris uzvedas kā bez apzināšanās, kad viņa apziņa nav modra, nevērtējiet viņu. Vērtēšana ir vai nu otra cilvēka neapzinātās uzmanības sajaukšana ar viņa būtību, vai arī jūsu neapzināšanās projekcija uz otru cilvēku, noturot to par viņa būtību.

Atteikšanās no vērtēšanas nenozīmē, ka vairs neaptverat prāta darbības traucējumu un neapzināšanās izpausmes. Tā ir apzināšanās, nevis reaģēšana un tiesāšana. Jūs vai nu esat absolūti brīvi no reaģēšanas, vai arī reaģējat apzinoties. Jūsos ir telpa, kurā reakcija tiek novērota un pieņemta. Tā vietā, lai cīnītos ar tumsu, jūs ienesīsiet gaismu. Tā vietā, lai reaģētu uz maldiem, jūs redzat un vienlaicīgi arī lūkojaties tiem cauri. Apzināšanās rada brīvu vietu mīlošai klātbūtnei, kas ļauj visām lietām un cilvēkiem būt tādiem, kādi viņi ir. Nav varenāka katalizatora pārvērtībām. Ja jūs to praktizējat, jūsu partneris nevar būt kopā ar jums un tajā pašā laikā palikt bez apzināšanās.

Ja jūs abi vienojaties, ka attiecības būs garīgas nodarbības, tad vēl jo labāk. Līdz ar to jūs varat izteikt savas domas un jūtas viens otram tajā mirklī, kad tās izpaužas vai arī – reakcija uz tām. Tādējādi nerodas starplaiks, kurā neizpaustas vai nepieņemtas emocijas un aizvainojums var cilvēku nomocīt un augt.

Iemācieties paust savas izjūtas, nevienu neaizvainojot. Iemācieties klausīties savā partnerī atvērti un neaizsargājoties. Dodiet savam partnerim telpu, kurā izpausties. Apvainošana, aizsargāšanās un uzbrukšana – visi šie modeļi, kas radīti, lai stiprinātu un aizsargātu savu ego vai lai apmierinātu tā vajadzības, kļūst lieki. Ir ļoti svarīgi dot telpu gan citiem, gan sev pašam. Bez tās mīlestība nespēj plaukt.

Kad esat atbrīvojušies no šiem diviem attiecības postošajiem faktoriem – kad sāpju ķermenis ir pārvērsts un jūs vairs neidentificējiet sevi ar prātu un mentālām pozīcijām, jūs pieredzēsiet attiecību uzplaukuma svētlaimi. Tā vietā, lai atspoguļotu viens otra sāpes un neapzināšanos un lai apmierinātu savstarpējās atkarības ego vajadzības, jūs viens otram sniegsiet dziļi sevī justo mīlestību – mīlestību, kas nāk līdz ar izpratni par savu vienotību ar visu, kas ir. Šī ir tā mīlestība, kurai nav pretstatu.

Ja partneris vēl aizvien identificē sevi ar prātu un sāpju ķermeni, bet jūs jau esat brīvi, attiecību veidošana radīs problēmas – nevis jums, bet jūsu partnerim. Nav viegli dzīvot kopā ar apskaidrotu cilvēku, vai drīzāk – tas ir tik viegli, ka ego uztver to kā draudus.

Atcerieties, ka ego ir nepieciešamas problēmas, konflikti un „ienaidnieki”, lai stiprinātu nošķirtības izjūtu, no kuras ir atkarīga tā identitāte. Neapskaidrotā partnera prāts būs ļoti neapmierināts, jo tā nemainīgajām pozīcijām neviens nepretosies, kas nozīmēs, ka tās kļūs nestabilas un vājas, turklāt parādās „draudi”, ka tās sabruks pavisam un tādējādi tiks pazaudēts mākslīgais „es”. Arī sāpju ķermenis nesaņems pieprasīto atbalstu. Vajadzība pēc strīdiem, drāmas un nesaskaņām netiks apmierināta.

Resurss: Ekharts Tolle „Tagadnes spēka izmantošana”

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *